2020.gada 2.septembrī pēc vērienīgiem ceļa atjaunošanas darbiem tika atklāta Jūrmalas šoseja posmā no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas pilsētas caurlaižu punktam (13.41-19.25km).

Foto avots: VSIA “Latvijas Valsts ceļi”

Projekta ietvaros tika veikta ceļa segas virskārtu atjaunošana, ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošana, inovatīvas apgaismojuma sistēmas izveide, kā arī labiekārtošanas darbi.

• Projekta ģenerāluzņēmējs: piegādātāju apvienība “A.C.B. un Binders”. Pasūtītājs: VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
• Projektētājs: AS “Ceļuprojekts”.
• Būvuzraudzība: SIA “FIRMA L4”.
• Līgumcena 22,97mlj. Eiro.
• Finansējuma avots: 100% valsts budžeta līdzekļu (šis ir vienīgais šāda mēroga ceļu infrastruktūras projekts, kas pilnā apmērā ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem)
• Būvdarbu ilgums: no 2019.gada jūnija līdz 2020.gada augustam.

Jūrmalas šoseja, jeb autoceļš A10 ir viens no noslogotākajiem valsts galveno autoceļu posmiem, kur vidējā diennakts satiksmes intensitāte pārsniedz 50 tūkstošus transporta vienību. Ceļa vēsture sniedzas līdz pat 1877.gadam līdz ar Rīga – Tukums dzelzceļa līnijas atklāšanu un pievedceļu izbūvi. Jūrmalas kūrortiem kļūstot aizvien iecienītākiem, no 1905.gada līdz 1917.gadam tika uzbūvēta šoseja no Rīgas līdz Dubultiem, 24 km garumā ar tiltu pār Lielupi. 20.gadsimta 60.gados ievērojami pieauga satiksmes intensitāte un tas kļuva par priekšnosacījumu pirmajai vērienīgajai rekonstrukcijai, ko noslēdza 1972.gadā. Tās ietvaros tika uzbūvētas 6 braukšanas joslas, ceļu šķērsojuma mezgli divos līmeņos, apgaismojums, auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa rekonstrukcijā tika integrētas visas tā laika aktuālās ceļu būvniecības tehnoloģijas, tam kļūstot par modernāko ceļu Latvijas teritorijā. Zīmīgi, šis A10 posms bija vienīgais ceļa posms Latvijas PSR, kuru naktīs apgaismoja un to klusi dēvēja par 6 minūtēm Rietumos.

Īstenotā projekta ietvaros veikta ceļa brauktuves seguma atjaunošana abos Jūrmalas šosejas virzienos posmā 13.41-19.25 km, rekonstruēts autoceļu A5 un A10 divlīmeņu mezgla krustojums, atjaunots gājēju tunelis pretī Silarāju ciematam, izbūvēta drenāža vairāk kā 4100m garumā, atjaunotas caurtekas, uzstādīti 200 viedie apgaismes stabi un drošības barjeras vairāk kā 23 km garumā. Brauktuves sadalošajā joslā izbūvēts norobežojošais žogs 2km garumā, kā arī veikti labiekārtošanas darbi. Iepriekšējā asfaltbetona virskārtas seguma atjaunošana bijusi vēl 20.gs. 90.gados.

Atšķirībā no ierastās prakses, kad asfaltbetona virskārta tiek ieklāta pa joslām, šajā projektā tā tika ieklāta brauktuves pilnā platumā līdz 15m, nodrošinot karstās garenšuves. Šāda tehnoloģija sniedz lielākas garantijas, ka ekspluatācijas gaitā seguma garenšuves vietā neradīsies plaisas vai citi ārēju slodžu izraisīti defekti.

Būvprojekta prasību nodrošināšanai nogāzēs tikai rūpnieciski izgatavotas būvlaukumā saliekamas dzelzsbetona teknes, kas līdz šim Latvijā nebija izmantotas. Īpaši šim objektam teknes tika ražotas pēc Pasūtītāja iesniegtiem izmēriem. Šāds risinājums ļāva paaugstināt materiāla kvalitāti un optimizēt tekņu montāžas darba apjomu objektā, palielinot garantiju, ka ilgtermiņā produkts būs daudz kvalitatīvāks un ilgmūžīgāks, nekā objektā uz vietas īstenots tekņu betonēšanas process.

Būvprojekts paredzēja, ka satiksme tiks organizēta pa 3 brauktuves joslām, tomēr būvdarbu laikā tika rasta iespēja satiksmes kustību nodrošināt 4 joslās, t.i., divās joslās katrā braukšanas virzienā, tā novēršot sastrēguma risku augstas satiksmes intensitātes apstākļos. Šāds risinājums ļāva izvairīties no liela mēroga satiksmes sastrēgumiem.

Lielais darbu apjoms un satiksmes intensitātei atbilstoša satiksmes organizācija radīja izaicinājumus, bet, pateicoties visu iesaistīto pušu elastīgajai plānošanas spējai un konstruktīvai sadarbībai, izdevās tos savlaicīgi paredzēt un novērst, sasniedzot veiksmīgu rezultātu. Nozīmīga loma bija arī Būvuzraudzībai un Pasūtītājam, kas projekta norises gaitā strādāja plecu pie pleca ar Būvniekiem un Projektētājiem.

Projekta īstenošanas rezultātā Jūrmalas šosejai ir veikti visi priekšdarbi, lai nākotnē būtu iespēja paaugstināt atļauto braukšanas ātrumu, piem., ceļa zīmju burtu izmērs un informācijas apjoms uz tām ir veidots tai, lai būtu uztverams, braucot arī ar lielāku ātrumu.