Piektdienas intervija ar SIA “Mobil Asfalts” vadītāju Māri Rozentālu
11.11.2016Biznesa portāls Db.lv ik nedēļu, piektdienās, publicē mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem – gan nopietniem, gan arī personīgākiem. Šoreiz intervija ar “A.C.B.” Uzņēmumu grupas asfaltbetona ražotnes SIA “Mobil Asfalts” vadītāju Māri Rozentālu. Viņš «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas.
Kāpēc Jūs strādājat šajā nozarē?
Pirms vairāk nekā 20 gadiem sāku strādāt uzņēmumā, kurš darbojās ceļu būvniecības nozarē, un līdz šai baltai dienai interese par to, īpaši, asfaltbetona ražošanu, nav zudusi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt – asfaltbetona ražošana nepārtraukti attīstās, tostarp, tajā ir dažādas inovācijas. Otrkārt – katru gadu ir jauni projekti, kuros tiek izmantoti atšķirīgi materiāli un ir iespējams realizēt dažādas idejas. Darbs asfaltbetona ražošanā ļauj būt nemitīgā attīstībā.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Skatoties uz ceļa būves nozari, jāteic, ka apēdina neprofesionalitātes līmenis gan uzņēmēju, gan valsts līmenī. Dažkārt gribas uzdot jautājumu valsts vadītājiem par to, vai viņi zina, kādā zemē vēlas dzīvot pēc 10 gadiem. Uzskatu, ka atbildes, visticamāk, būs ļoti vājas. Turklāt no valsts puses trūkst plānveidības un konkrētības attiecībā uz nozares attīstību.
Tikmēr iepriecina tas, ka ceļu būves nozarē lēnām, bet konstanti tiek sakārtotas lietas, piemēram, būvniecības prasības, noteikumi u.c.
Turklāt mēs visi varam lepoties, ka dzīvojam šajā skaistajā zemē, mums ir sava valsts un ikviens no mums var ietekmēt tās attīstību, ja vien to vēlas un uzdrošinās.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Mani iepriecina tas, cik veiksmīgi uzņēmums ir attīstījies pēdējo gadu laikā. Iepriecina arī mūsu stabilā produkcija, tostarp, izejvielas, kuras piedāvājam tirgū. Taču nedaudz apbēdina pieaugošais konkurences spiediens. Citi uzņēmumi neguļ un mēģina mūs panākt. Līdz ar to tirgū ir saspringta situācija, ar vēl lielākiem izaicinājumiem.
Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
No valsts puses attiecībā uz ceļu būves nozari gribētos sagaidīt lielāku prognozējamību. Mēs maksājam dažādus nodokļus par ceļu izmantošanu, bet kāpēc nevar paredzēt, ka katru gadu daļa no nodokļu ieņēmumiem tiks novirzīta ceļu infrastruktūras uzturēšanai? Finansējumu var arī laicīgi saplānot gadiem uz priekšu. Ja tas tā tiktu darīts, tad uzņēmēji zinātu, ka katru gadu ir paredzēts konkrēts daudzums līdzekļu ceļu atjaunošanai, visi iepirkumi notiktu decembrī, un mēs varētu zināt, kur lāpstu iedurt maijā.
Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?
Neskatoties uz sociālo tīklu popularitāti, mēs tajos neesam atrodami, jo pirms neilga laika izveidojām interaktīvu mājas lapu, kurā ir publicēta visa aktuālā informācija par uzņēmumu, tā darbību, piedāvātajiem produktiem u.c.
Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?
Labākā – iedziļināšanās lietās un spēja tās sakārtot loģiskā secībā. Sliktā – iespējams, pārāk asa reakcija uz jautājumiem, kas kaitina un nepatīk.
Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt?
Uzņēmuma mērķos ir sasniegt vēl lielākus, bet tajā pašā laikā stabilus ražošanas apjomus. Konkrētus ciparus tagad gan neminēšu, jo, lai piepildītos vēlēšanās, tās nedrīkst izpaust.
Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Cilvēkam ir jābūt gudrākam par mani. Viens cilvēks nekad nevar zināt visu.
Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Mans pirmais amats bija meistars celtniecības uzņēmumā. Tad vairākus gadus organizēju namdaru un krāsotāju brigāžu darbu, tādējādi ieguvu arī pirmās iemaņas darba un cilvēkresursu koordinācijā. Tad pienāca Latvijas neatkarības laiks, biju nomainījis darba vietu un strādāju uzņēmumā, kurš bija saistīts ar ceļu būves nozari. Uzņēmums nolēma investēt asfalta ražošanas iekārtās un man piedāvāja vadīt jaunizveidoto uzņēmumu. Tā jau vairāk nekā divdesmit gadus esmu saistīts ar uzņēmumu kā cimds ar roku.
Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Jāteic, ka uzņēmuma logo un nosaukums ir palicis nemainīgs kopš tā izveidošanas. Uzņēmuma logo ideja radās vienam no mūsu ilggadējiem darbiniekiem. Viņš to vienkārši uzzīmēja uz baltas papīra lapas. Logo iepatikās gan man, gan citiem darbiniekiem un mēs to izmantojam vēl joprojām. Tikmēr uzņēmuma nosaukuma pirmais vārds “mobil” radies tādēļ, ka pirmā asfalta ražošanas iekārta, kas tik iegādāta uzņēmumā, bija mobila jeb pārvietojama. Uzņēmumam attīstoties, mobilitāti pārnesām vairāk uz domāšanu un darīšanu. Joprojām uzskatām, ka esam mobili un atvērti dažādām jaunām lietām.
Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?
Jebkurš cilvēks ir spējīgs piedot gandrīz visu, jo laiks ārstē brūces. Taču man ļoti nepatīk nenovīdība, lišķība un muļķība. Cilvēks var kļūdīties, var kaut ko nezināt vai nesaprast un, ja viņš grib šo lietu labot, tad viss ir kārtībā.
Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Ir grūti iedomāties lietas, kas nav zināmas par mums, jo mūsu darbi ir redzami visā Latvijā. Uzņēmumā saražotais asfalts gulst uz daudziem kilometriem valsts un reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, piemēram, Salu tilta, kā arī starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, un daudz kur citur.
Vai Jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Izkļūt no sarežģītam situācijām palīdz mērķa apzināšanās. Ja cilvēks redz mērķi, tad, visticamāk, atradīsies risinājums, kā to sasniegt. Jūs nevarat kāpt kalnā, ja neredzat kalna spici.
Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Mani pārsteidz tas, kā daži no Latvijas uzņēmējiem ir veidojuši biznesu, dzīvojot ļoti izšķērdīgi, piemēram, iegādājoties dārgas iekārtas, kuras nespēj sevi atpelnīt ne šodien, ne rītdien. Tā zināmā mērā ir neprofesionalitāte vai “spalvu rādīšana”. Ir izveidots dārgs bizness, bet netiek domāts par to, kā tas pelnīs un kāda būs tā nākotne. Tajā pašā laikā ir arī prieks par Latvijas uzņēmējiem, kuri, neskatoties uz grūtībām, aug un attīstās.
Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Ar labu vīnu, patīkamu sarunu biedru un jauku atmosfēru.
Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Filma “Armagedons”. Mani ietekmējušas ne tieši situācijas, kas filmā tiek risinātas, bet gan tas, kādā veidā tajā tiek izteiktas mūsu dzīves patiesības – sarkastiskā un tiešā.
Kas Jūs iedvesmo un motivē?
Ģimenē es gūstu vislielāko iedvesmu un motivāciju darboties. Taču nedrīkst aizmirst arī par interesi – ja tās nav, tad nav arī jēgas strādāt.
Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
“Noplītēt” – kas viegli nāk, tas viegli iet.
Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Gadiem ilgi es veidoju dienas plānu. Ja būs plāns, tad diena visdrīzāk izdosies. Vakaros, ejot prom no darba, es uzbūvēju nākamās dienas plānu un darbības soļus. Tikmēr, nākamajā dienā atnākot uz darbu, var priecāties, gan par vakar paveikto, gan par jauno sakārtoto dienu.
Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Varbūt te iederētos arī sakāmvārds, kurš, iespējams, nācis no nepareizās vides, bet ir tiešs un konkrēts par dzīvi – “dzīvo pats un ļauj citiem”.
Jūsu novēlējums lasītājiem.
Tajā brīdī, kad jūs ejat uz vēlēšanām, domājiet, kas jūs sagaida pēc tām. Attiecīgi, vai tie, par kuriem jūs balsojat, domās par jūsu un citu rītdienu un vadīs valsti, atbilstoši tautas interesēm.
Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.
Iesaku ikvienam noskatīties grupas “Mumford & Sons” turnejas “Live from South Africa: Dust and Thunder” koncertfilmu. Tajā atspoguļotie koncertturnejas mirkļi patiesi aizrauj, ir emocionāli un vizuāli baudāmi.
Raksts pārpublicēts no www.db.lv