Piektdien, 16.jūlijā, Rīgā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi. Tas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa. Šādā modelī privātais partneris ir atbildīgs par visu ceļa posma dzīves ciklu 23 gadu garumā – no būvprojekta izstrādes līdz uzturēšanai  turpmākos 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas.

Avots: https://lvceli.lv/aktuali/parakstits-ligums-par-kekavas-apvedcela-projekta-istenosanu-jau-sogad-planots-uzsakt-buvdarbus/

Foto avots: VSIA “Latvijas Valsts ceļi”

Publiskās un privātās partnerības modelis paredz, ka valsts kā publiskais partneris “iegādājas” ceļu uz nomaksu, līdzīgi, kā iedzīvotāji iegādājas nekustamo īpašumu hipotēkā. Būtiskā atšķirība, ka valsts šī “pirkuma” atmaksu sāks veikt tikai tad, kad Ķekavas apvedceļš būs uzbūvēts. Attiecīgi pirmos divus gadus, kamēr notiek autoceļa projektēšana un būvniecība, valsts nemaksā neko. Sākot ar trešo gadu, valsts sāk maksāt gan aizņēmuma pamatsummu, gan procentus turpmāko 20 gadu garumā. Šāds koncepts ļauj ceļu būvēt tagad, bet par to maksāt vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu. Attiecīgi paralēli varēs realizēt arī citus būtiskus projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas Ķekavas apvedceļa projekta izmaksas būtu jāsedz uzreiz no valsts budžeta.

Publiskā un privātā partnerība daudzviet Eiropā tiek izmantota lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Tagad arī Latvija pievienojas šo valstu pulkam, pierādot, ka spēj paveikt komplicētus projektus ar privātā kapitāla piesaisti.

Publiskās privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018. gada decembrī. Procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu. Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus,  kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena, tika izvēlēts AS “Kekava ABT” piedāvājums. Šo personu apvienību kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, kuru pārvalda TIIC- neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē un personu apvienībā tam pieder 80% no kopējā ieguldījuma. Pa 10% pieder Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS “A.C.B.” un SIA “Binders”.

Privātā partnera AS “Kekava ABT” finansētāji ir Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu investīciju banka.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem, bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija EUR 265 729 046,65 (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei. Attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12,53 milj. eiro (bez PVN).

Armands Sviķis,  “ACB Grupa” operatīvais vadītājs un AS “Kekava ABT” valdes loceklis uzsver: “Šī PPP projekta izstrāde veido unikālu, pirmreizēju pieredzi Latvijas būvniecības nozarei, apvienojot augstākā līmeņa kompetences projektēšanā, būvniecībā, uzturēšanā, finanšu un projekta vadībā. PPP projekts radīs ievērojamu skaitu jaunu darbavietu gan tieši, būvniecības un ceļa uzturēšanas laikā, gan netieši, ņemot vērā infrastruktūras projektu nozīmi tautsaimniecībā. Būtiski, ka šis projekts paver mums arī iespējas eksportēt PPP projektu īstenošanas pieredzi citās valstīs. Bijām uzņēmušies risku un jau pirms laika uzsākām projektēšanas darbus, tāpēc savlaicīgi, jau šogad varēsim uzsākt būvdarbus un 2023.gadā griezt lentu, atklājot jaunu ceļa posmu.” 

 Juris Frīdmanis, SIA “Binders” un arī AS “Kekava ABT” valdes loceklis, atzīmē: “Var droši teikt, ka šis būs objekts, kas ļaus Latvijas transporta infrastruktūras būvniecības nozari pacelt jaunā kvalitātes līmenī. Mūsu veidotais konsorcijs būs atbildīgs par šī objekta veiksmīgu ekspluatāciju turpmākos 23 gadus, tāpēc objekta projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai jāpieiet ar vislielāko atbildību. Pirmo reizi Latvijas vēsturē izmantosim mūsdienīgāko ceļu kvalitātes uzraudzības sistēmu, kas tiešsaistes režīmā kontrolēs gan laikapstākļus, gan ceļa seguma kvalitāti, gan transporta plūsmu un citas būtiskas lietas, rūpējoties par ceļa lietotāju komfortu. Ticu, ka šis projekts būs labs piemērs privātajai un publiskajai partnerībai arī citiem turpmākiem projektiem, kuros visas puses apliecinās savu profesionalitāti un spēju sadarboties kopēja sabiedrības labuma vārdā.”

Bauskas šosejas posmu no Rīgas līdz Ķekavai ikdienā izmanto ap 30 000 autobraucēju. Tas ir viens no noslogotākajiem ceļu posmiem visā valstī ar lielu kravas transporta īpatsvaru. A7 ir vienīgais valsts galvenais autoceļš, kas Rīgā ienāk tikai ar divām joslām, visi pārējie ceļi ir ar četrām vai sešām braukšanas joslām. Šobrīd autoceļa A7 trase iet cauri vairākām apdzīvotām vietām – Ķekavai, Iecavai, Bauskai, pasliktinot drošību un dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem lielās kravu transporta plūsmas dēļ. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” speciālisti jau sen plānoja uzlabojumus autoceļa A7 sākumposmam Pierīgā – četru joslu ievadu un izvadu Rīgā ar apvedceļa izbūvi blīvi apdzīvotajai Ķekavai.

Šajā projektā, tāpat kā citos Latvijas mērogam vērienīgos infrastruktūras projektos, lielākais izaicinājums to realizācijā ir finansējums. Tik lielus projektus nav iespējams realizēt ar valsts budžeta līdzekļiem un ir jāmeklē citi veidi, kā tos finansēt. Publiskās un privātās partnerības modelis ir būtisks instruments, lai piesaistītu papildu finansējumu. PPP projektos publiskajai pusei (valstij) nav nepieciešami tūlītēji apjomīgi ieguldījumi konkrētā projekta realizācijā, bet atmaksa par privātā partnera investīcijām sāksies pakāpeniski, no brīža, kad ceļš jau būs uzbūvēts un tur notiks auto satiksme. Pateicoties PPP projektam, pēc mazāk kā trīs gadiem tiks atklāts Latvijā pirmais ātrgaitas ceļš – Ķekavas apvedceļš.