Ceturtdien, 2019.gada 7.martā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, klātesot valsts un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmumu vadītājiem, arhitektiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem un diplomātiem, norisinājās konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018” apbalvošanas ceremonija.

Konkursā tika iesniegti 143 pieteikumi un apbalvoti labākie projekti 10 nominācijās: Jaunbūve – sabiedriska ēka, Jauna dzīvojamā ēka, Rekonstrukcija, Fasāžu rekonstrukcija, Restaurācija, Jauna inženierbūve, Inženierbūve – rekonstrukcija, Koka būve, Publiskā ārtelpa, Ražotne.

GRAND PRIX balvas kā vērienīgākie un nozīmīgākie 2018.gada projekti saņēma divi objekti – A.C.B. īstenotā Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā, kura ietvaros projektēti un izbūvēti 5 būvprojekti (Pasūtītājs- Rīgas brīvostas pārvalde, Būvuzraudzība- Rīgas brīvostas flote). Otru GARND PRIX balvu ieguva Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve (Pasūtītājs- Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts arhitekts- Juris Poga, “Arhitekts J. Pogas birojs”, arhitekts Austris Mailītis, “Mailītis A.I.I.M.”. Būvnieks- PS “LNK RERE”. Būvuzraudzība- “Rīgas serviss”). Jāatzīmē, ka A.C.B. piedalījās arī ši projekta īstenošanā, veicot estrādes perimetrālo un piekļūšanas ceļu izbūvi ar asfaltbetona segumu, gājēju celiņu ierīkošanu ar fiksētu un nefiksētu šķembu segumu, skatītāju lauka celiņu un laukuma starp skatuvi un skatītāju zonu būvniecību, kā arī seguma zem pergolas 1.stāva līmenī ieklāšanas darbus ar kopējo bruģakmens segumu gandrīz 20 tūkst. kvadrātmetru platībā.

Nominācijā “Inženierbūve – rekonstrukcija” 3.vietu ieguva projekts par valsts galvenā autoceļa A10 Rīga–Ventspils posma 57,76.–68,60. km segas pārbūvi, kuru A.C.B. īstenoja kopā ar nozares kolēģiem no SIA “STRABAG” (Pasūtītājs- VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Projekts- “Ceļuprojekts”, “Polyroad”. Būvuzraudzība- “Būvju profesionālā uzraudzība”.)

Vienlaicīgi ar konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018” apbalvošanas ceremoniju norisinājās arī konkursa “Gada būvinženieris Latvijā 2018” rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā, pasniedzot balvas četrās nominācijās: Gada Jaunais speciālists, Gada būvdarbu vadītājs, Gada inženieris projektētājs, Gada projektu vadītājs. Nominācijā “Gada projektu vadītājs 2018” 1.vietu saņēma A.C.B. projektu vadītājs Andris Miezis.

Konkursa “Latvijas Būvniecības gada balva 2018” žūrijā darbojās Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, arhitekte, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.

Žūrijas locekļa Kirila Loškarjova, inženierbūvju speciālists, viedoklis par būvniecības tendencēm 2018.gadā un 2019.gadā:

“Izvērtējot 2018. gadā ekspluatācijā nodotos objektus, jāsecina, ka skaitliski prevalē publiskās ārtelpas objekti. Daudzi no tiem dēļ komplicētās uzbūves pielīdzināmi inženierbūvēm, jo izbūvēti pamatīgi, pārdomāti un pamatojoties uz sarežģītiem aprēķiniem, kā arī ņemot vērā plānoto apjomīgo noslodzi objektu ekspluatācijas laikā. Latvijā ir prasmīgi sarežģītu objektu projektētāji, uz kuriem var paļauties būvnieki objektu realizācijā. Izvērtējot divas nominācijas – Jauna inženierbūve un Inženierbūve – pārbūve – esmu gandarīts, ka no šīs tipoloģijas divi objekti saņēma Grand Prix – putekļu žoga izbūve Krievu salā un Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauks. Krievu salā realizēti unikāli risinājumi kompleksai vides aizsardzībai, kas netraucē arī industrijas produktīvai attīstībai, bet Mežaparkā ar apjomīgu un vizuāli pievilcīgu betona konstrukciju palīdzību paplašināta skatītāju lauka ietilpība. Pats esmu piedalījies vairāku inženierbūvju projektu īstenošanā, kuri pēc nodošanas ekspluatācijā nes acīmredzamu pienesumu Latvijas ekonomikai. Latvijas inženierbūvju projektētājiem un būvniekiem prasmes ir attīstītās augstā līmenī, par ko liecina pieprasījums ārzemēs pēc mūsu speciālistiem un mūsu būvnieku dalība sarežģītu objektu īstenošanā Skandināvijā, piemēram, atomelektrostacijas būvniecībā. Nav protams jānonicina ierindas objekti, bet tomēr ja salīdzinām jaudu – vienas inženierbūves realizācija ekonomikai nes daudz lielāku pienesumu kā cita tipu būves. Mēs, pieredzējuši un prasmīgi būvniecības speciālisti, protam savaldīt dabas stihijas un sadarboties ar tām, lai izbūvētu dambjus, elektrostacijas, kuģu piestātnes, tiltus, ceļus un citus komplicētus objektus.” 

 Avots: Biedrība “Building Design and Construction Council”.