Valsts ceļu tīklā grunts stabilizēšanai pirmo reizi tiek pielietota kombinēto betona kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metode

22.08.2018

Viens no AS A.C.B. īstenotajiem projektiem ir valsts reģionālā autoceļa P32 Augšlīgatne–Skrīveri pārbūve posmā km 47,20.-60,29. Būvdarbu gaitā posmā km 49,50.-50,00 tika atklāta vājas nestspējas grunts – kūdras slānis 10 metru dziļumā. Projektētājs AS “Ceļuprojektsieteica iespējamos risinājumus grunts stabilizācijai un valsts ceļu tīklā pirmo reizi tiek pielietota kombinēto betona kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metode. Tā paredz izbūvēt 30 cm platas un līdz 6 m garas betona kolonnas, virs tām – 60 cm platas līdz 2 m garas grants/šķembu kolonnas. Grunts stabilizēšanai minētajā posmā izbūvēs 952 kolonnas, kas tiks izkārtotas 2,5 x 2,0 m režģī. Šo darbu veikšanai AS “A.C.B.” ir piesaistījusi speciālistu komandu no Polijas uzņēmuma “Menard Polska”. Darbi tika uzsākti 13.augustā un tos plānots pabeigt līdz mēneša beigām.

22.augustā ceļu būvdarbu zonā mediji un nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar šo būvdarbu metodi. Par to stāstīja VAS “Latvijas Valsts ceļi(LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš, “Menard ” pārstāvis Latvijā Pēteris Šķēls un “Menard Polska projektu vadītājs Andrzej Muszynski.

Projektējot autoceļa pārbūvi, projektētājs veica urbumus tikai līdz četru metru dziļumam. Šie urbumi neuzrādīja vājās nestspējas grunti, līdz ar to tika  izdarīts pieņēmums, ka vājas nestspējas gruntis jau agrāk ir tikušas nomainītas. Tomēr izrādījās, ka zem uzbērtajām gruntīm ir palicis aizaudzis ezers. Aizdomas par to radās, veicot būvdarbus, un tas apstiprinājās padziļinātā izpētē. Atklājās, ka zem bieza grants slāņa ir gan kūdra, gan dūņas. Līdz ar to ir skaidrs, ka pie intensīvākas satiksmes un lielākām slodzēm ceļš varētu deformēties, un ieguldītās investīcijas nebūs ilgtspējīgas. Šis ir pirmais objekts valsts ceļu tīklā, kurā pielietojam šādu tehnoloģiju, taču, veiksmīgi realizējot šo projektu, pāļu un kombinēto kolonnu izbūvi ceļu objektos varētu pielietot arī turpmāk”, komentējot izvēlēto tehnoloģiju, teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Lai risinātu vājās nestspējas grunts problēmu, bija iespējami divi varianti:

1) Vājas nestspējas grunts izrakšana līdz pat 10 metru dziļumam pietiekami platā ceļa trases zonā, kas ietver arī esošās komunikācijas. Tas ir ne vien dārgi, bet ir risks sakustināt arī ceļam blakus esošos grunts slāņus. Turklāt, veicot grunts nomaiņu, ir nepieciešams laiks, lai tā nosēstos un stabilizētos, kas nozīmē, ka nebūtu iespējams turpināt būvdarbus un pabeigt tos 2018.gada sezonā. Šīs metodes pielietošana izmaksātu gandrīz vienu miljonu eiro (bez PVN);

2) Pielietot jaunu tehnoloģiju, kas līdz šim valsts ceļu tīklā netika praktizēta, un stiprināt grunti ar pāļiem. Līdzīga tehnoloģija tiek izmantota tiltu un ēku pamatiem, bet ceļiem šādas pieredzes Latvijā līdz šim nebija. Šīs metodes izmaksas ir gandrīz 600 tūkstoši eiro (bez PVN), turklāt, izbūvējot pāļu un kombinētās kolonnas, ir iespējams uzreiz turpināt arī ceļa segas izbūvi, neaizkavējot visa ceļa posma būvdarbus.

Uzņēmumam “Menard Polska ir liela pieredze grunts stāvokļa uzlabošanā un gruntsūdeņu koriģēšanā, kā arī pamatu stiprināšanā un uzlabošanā gan zem sabiedriskām ēkām, gan zem autoceļiem drošā un efektīvā veidā jau vairāk nekā desmit gadus.

 

Pēc autoceļa pārbūves darbiem, posmā km 47,20.-60,29 (no Madlienas līdz pārvadam pār autoceļu Tīnūži–Koknese (P80)km) būs izbūvēta jauna autoceļa konstrukcija ar trim asfalta kārtām, uzstādītas drošības barjeras, sakārtota ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas, pārbūvēti tilti pār Ogri un Lobi. Būvdarbu līgumcena ar ERAF līdzfinansējumu ir 10,7 miljoni eiro (ar PVN). Būvdarbus plānots pabeigt 2018.gada rudenī.

Foto un informācija no VAS “Latvijas Valsts ceļi”.

Iepriekšējā ziņa
Atpakaļ uz ziņām